Definify.com
Definition 2025
elevaturus
elevaturus
Latin
Participle
ēlevātūrus m (feminine ēlevātūra, neuter ēlevātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēlevātūrus | ēlevātūra | ēlevātūrum | ēlevātūrī | ēlevātūrae | ēlevātūra | |
| genitive | ēlevātūrī | ēlevātūrae | ēlevātūrī | ēlevātūrōrum | ēlevātūrārum | ēlevātūrōrum | |
| dative | ēlevātūrō | ēlevātūrō | ēlevātūrīs | ||||
| accusative | ēlevātūrum | ēlevātūram | ēlevātūrum | ēlevātūrōs | ēlevātūrās | ēlevātūra | |
| ablative | ēlevātūrō | ēlevātūrā | ēlevātūrō | ēlevātūrīs | |||
| vocative | ēlevātūre | ēlevātūra | ēlevātūrum | ēlevātūrī | ēlevātūrae | ēlevātūra | |