Definify.com
Definition 2024
elimans
elimans
Latin
Participle
ēlīmāns m, f, n (genitive ēlīmantis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | ēlīmāns | ēlīmantēs | ēlīmantia | ||
| genitive | ēlīmantis | ēlīmantium | |||
| dative | ēlīmantī | ēlīmantibus | |||
| accusative | ēlīmantem | ēlīmāns | ēlīmantēs | ēlīmantia | |
| ablative | ēlīmante, ēlīmantī1 | ēlīmantibus | |||
| vocative | ēlīmāns | ēlīmantēs | ēlīmantia | ||
1When used purely as an adjective.