Definify.com
Definition 2024
elisus
elisus
Latin
Participle
ēlīsus m (feminine ēlīsa, neuter ēlīsum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | ēlīsus | ēlīsa | ēlīsum | ēlīsī | ēlīsae | ēlīsa | |
genitive | ēlīsī | ēlīsae | ēlīsī | ēlīsōrum | ēlīsārum | ēlīsōrum | |
dative | ēlīsō | ēlīsō | ēlīsīs | ||||
accusative | ēlīsum | ēlīsam | ēlīsum | ēlīsōs | ēlīsās | ēlīsa | |
ablative | ēlīsō | ēlīsā | ēlīsō | ēlīsīs | |||
vocative | ēlīse | ēlīsa | ēlīsum | ēlīsī | ēlīsae | ēlīsa |
Descendants
- Italian: liso
References
- elisus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- elisus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “elisus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.