Definify.com
Definition 2025
elocuturus
elocuturus
Latin
Participle
ēlocūtūrus m (feminine ēlocūtūra, neuter ēlocūtūrum); first/second declension
- about to pronounce
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēlocūtūrus | ēlocūtūra | ēlocūtūrum | ēlocūtūrī | ēlocūtūrae | ēlocūtūra | |
| genitive | ēlocūtūrī | ēlocūtūrae | ēlocūtūrī | ēlocūtūrōrum | ēlocūtūrārum | ēlocūtūrōrum | |
| dative | ēlocūtūrō | ēlocūtūrō | ēlocūtūrīs | ||||
| accusative | ēlocūtūrum | ēlocūtūram | ēlocūtūrum | ēlocūtūrōs | ēlocūtūrās | ēlocūtūra | |
| ablative | ēlocūtūrō | ēlocūtūrā | ēlocūtūrō | ēlocūtūrīs | |||
| vocative | ēlocūtūre | ēlocūtūra | ēlocūtūrum | ēlocūtūrī | ēlocūtūrae | ēlocūtūra | |