Definify.com
Definition 2025
elocutus
elocutus
Latin
Participle
ēlocūtus m (feminine ēlocūta, neuter ēlocūtum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēlocūtus | ēlocūta | ēlocūtum | ēlocūtī | ēlocūtae | ēlocūta | |
| genitive | ēlocūtī | ēlocūtae | ēlocūtī | ēlocūtōrum | ēlocūtārum | ēlocūtōrum | |
| dative | ēlocūtō | ēlocūtō | ēlocūtīs | ||||
| accusative | ēlocūtum | ēlocūtam | ēlocūtum | ēlocūtōs | ēlocūtās | ēlocūta | |
| ablative | ēlocūtō | ēlocūtā | ēlocūtō | ēlocūtīs | |||
| vocative | ēlocūte | ēlocūta | ēlocūtum | ēlocūtī | ēlocūtae | ēlocūta | |
References
- elocutus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- elocutus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “elocutus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.