Definify.com
Definition 2024
eluctaturus
eluctaturus
Latin
Participle
ēluctātūrus m (feminine ēluctātūra, neuter ēluctātūrum); first/second declension
- about to struggle out of
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēluctātūrus | ēluctātūra | ēluctātūrum | ēluctātūrī | ēluctātūrae | ēluctātūra | |
| genitive | ēluctātūrī | ēluctātūrae | ēluctātūrī | ēluctātūrōrum | ēluctātūrārum | ēluctātūrōrum | |
| dative | ēluctātūrō | ēluctātūrō | ēluctātūrīs | ||||
| accusative | ēluctātūrum | ēluctātūram | ēluctātūrum | ēluctātūrōs | ēluctātūrās | ēluctātūra | |
| ablative | ēluctātūrō | ēluctātūrā | ēluctātūrō | ēluctātūrīs | |||
| vocative | ēluctātūre | ēluctātūra | ēluctātūrum | ēluctātūrī | ēluctātūrae | ēluctātūra | |