Definify.com
Definition 2024
eludens
eludens
Latin
Participle
ēlūdēns m, f, n (genitive ēlūdentis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | ēlūdēns | ēlūdentēs | ēlūdentia | ||
| genitive | ēlūdentis | ēlūdentium | |||
| dative | ēlūdentī | ēlūdentibus | |||
| accusative | ēlūdentem | ēlūdēns | ēlūdentēs | ēlūdentia | |
| ablative | ēlūdente, ēlūdentī1 | ēlūdentibus | |||
| vocative | ēlūdēns | ēlūdentēs | ēlūdentia | ||
1When used purely as an adjective.