Definify.com
Definition 2024
emancipatus
emancipatus
Latin
Participle
ēmancipātus m (feminine ēmancipāta, neuter ēmancipātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēmancipātus | ēmancipāta | ēmancipātum | ēmancipātī | ēmancipātae | ēmancipāta | |
| genitive | ēmancipātī | ēmancipātae | ēmancipātī | ēmancipātōrum | ēmancipātārum | ēmancipātōrum | |
| dative | ēmancipātō | ēmancipātō | ēmancipātīs | ||||
| accusative | ēmancipātum | ēmancipātam | ēmancipātum | ēmancipātōs | ēmancipātās | ēmancipāta | |
| ablative | ēmancipātō | ēmancipātā | ēmancipātō | ēmancipātīs | |||
| vocative | ēmancipāte | ēmancipāta | ēmancipātum | ēmancipātī | ēmancipātae | ēmancipāta | |