Definify.com
Definition 2024
emendicandus
emendicandus
Latin
Participle
ēmendīcandus m (feminine ēmendīcanda, neuter ēmendīcandum); first/second declension
- which is to be begged
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēmendīcandus | ēmendīcanda | ēmendīcandum | ēmendīcandī | ēmendīcandae | ēmendīcanda | |
| genitive | ēmendīcandī | ēmendīcandae | ēmendīcandī | ēmendīcandōrum | ēmendīcandārum | ēmendīcandōrum | |
| dative | ēmendīcandō | ēmendīcandō | ēmendīcandīs | ||||
| accusative | ēmendīcandum | ēmendīcandam | ēmendīcandum | ēmendīcandōs | ēmendīcandās | ēmendīcanda | |
| ablative | ēmendīcandō | ēmendīcandā | ēmendīcandō | ēmendīcandīs | |||
| vocative | ēmendīcande | ēmendīcanda | ēmendīcandum | ēmendīcandī | ēmendīcandae | ēmendīcanda | |