Definify.com
Definition 2024
emendicans
emendicans
Latin
Participle
ēmendīcāns m, f, n (genitive ēmendīcantis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | ēmendīcāns | ēmendīcantēs | ēmendīcantia | ||
| genitive | ēmendīcantis | ēmendīcantium | |||
| dative | ēmendīcantī | ēmendīcantibus | |||
| accusative | ēmendīcantem | ēmendīcāns | ēmendīcantēs | ēmendīcantia | |
| ablative | ēmendīcante, ēmendīcantī1 | ēmendīcantibus | |||
| vocative | ēmendīcāns | ēmendīcantēs | ēmendīcantia | ||
1When used purely as an adjective.