Definify.com
Definition 2024
emendicatus
emendicatus
Latin
Participle
ēmendīcātus m (feminine ēmendīcāta, neuter ēmendīcātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēmendīcātus | ēmendīcāta | ēmendīcātum | ēmendīcātī | ēmendīcātae | ēmendīcāta | |
| genitive | ēmendīcātī | ēmendīcātae | ēmendīcātī | ēmendīcātōrum | ēmendīcātārum | ēmendīcātōrum | |
| dative | ēmendīcātō | ēmendīcātō | ēmendīcātīs | ||||
| accusative | ēmendīcātum | ēmendīcātam | ēmendīcātum | ēmendīcātōs | ēmendīcātās | ēmendīcāta | |
| ablative | ēmendīcātō | ēmendīcātā | ēmendīcātō | ēmendīcātīs | |||
| vocative | ēmendīcāte | ēmendīcāta | ēmendīcātum | ēmendīcātī | ēmendīcātae | ēmendīcāta | |