Definify.com
Definition 2024
emigraturus
emigraturus
Latin
Participle
ēmigrātūrus m (feminine ēmigrātūra, neuter ēmigrātūrum); first/second declension
- about to emigrate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēmigrātūrus | ēmigrātūra | ēmigrātūrum | ēmigrātūrī | ēmigrātūrae | ēmigrātūra | |
| genitive | ēmigrātūrī | ēmigrātūrae | ēmigrātūrī | ēmigrātūrōrum | ēmigrātūrārum | ēmigrātūrōrum | |
| dative | ēmigrātūrō | ēmigrātūrō | ēmigrātūrīs | ||||
| accusative | ēmigrātūrum | ēmigrātūram | ēmigrātūrum | ēmigrātūrōs | ēmigrātūrās | ēmigrātūra | |
| ablative | ēmigrātūrō | ēmigrātūrā | ēmigrātūrō | ēmigrātūrīs | |||
| vocative | ēmigrātūre | ēmigrātūra | ēmigrātūrum | ēmigrātūrī | ēmigrātūrae | ēmigrātūra | |