Definify.com
Definition 2024
emigratus
emigratus
Latin
Participle
ēmigrātus m (feminine ēmigrāta, neuter ēmigrātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēmigrātus | ēmigrāta | ēmigrātum | ēmigrātī | ēmigrātae | ēmigrāta | |
| genitive | ēmigrātī | ēmigrātae | ēmigrātī | ēmigrātōrum | ēmigrātārum | ēmigrātōrum | |
| dative | ēmigrātō | ēmigrātō | ēmigrātīs | ||||
| accusative | ēmigrātum | ēmigrātam | ēmigrātum | ēmigrātōs | ēmigrātās | ēmigrāta | |
| ablative | ēmigrātō | ēmigrātā | ēmigrātō | ēmigrātīs | |||
| vocative | ēmigrāte | ēmigrāta | ēmigrātum | ēmigrātī | ēmigrātae | ēmigrāta | |