Definify.com
Definition 2024
emolliturus
emolliturus
Latin
Participle
ēmollītūrus m (feminine ēmollītūra, neuter ēmollītūrum); first/second declension
- about to soften
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēmollītūrus | ēmollītūra | ēmollītūrum | ēmollītūrī | ēmollītūrae | ēmollītūra | |
| genitive | ēmollītūrī | ēmollītūrae | ēmollītūrī | ēmollītūrōrum | ēmollītūrārum | ēmollītūrōrum | |
| dative | ēmollītūrō | ēmollītūrō | ēmollītūrīs | ||||
| accusative | ēmollītūrum | ēmollītūram | ēmollītūrum | ēmollītūrōs | ēmollītūrās | ēmollītūra | |
| ablative | ēmollītūrō | ēmollītūrā | ēmollītūrō | ēmollītūrīs | |||
| vocative | ēmollītūre | ēmollītūra | ēmollītūrum | ēmollītūrī | ēmollītūrae | ēmollītūra | |