Definify.com
Definition 2024
emollitus
emollitus
Latin
Participle
ēmollītus m (feminine ēmollīta, neuter ēmollītum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēmollītus | ēmollīta | ēmollītum | ēmollītī | ēmollītae | ēmollīta | |
| genitive | ēmollītī | ēmollītae | ēmollītī | ēmollītōrum | ēmollītārum | ēmollītōrum | |
| dative | ēmollītō | ēmollītō | ēmollītīs | ||||
| accusative | ēmollītum | ēmollītam | ēmollītum | ēmollītōs | ēmollītās | ēmollīta | |
| ablative | ēmollītō | ēmollītā | ēmollītō | ēmollītīs | |||
| vocative | ēmollīte | ēmollīta | ēmollītum | ēmollītī | ēmollītae | ēmollīta | |