Definify.com

Definition 2024


emonens

emonens

Latin

Participle

ēmonēns m, f, n (genitive ēmonentis); third declension

  1. admonishing

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
nominative ēmonēns ēmonentēs ēmonentia
genitive ēmonentis ēmonentium
dative ēmonentī ēmonentibus
accusative ēmonentem ēmonēns ēmonentēs ēmonentia
ablative ēmonente, ēmonentī1 ēmonentibus
vocative ēmonēns ēmonentēs ēmonentia

1When used purely as an adjective.