Definify.com
Definition 2024
emundaturus
emundaturus
Latin
Participle
ēmundātūrus m (feminine ēmundātūra, neuter ēmundātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēmundātūrus | ēmundātūra | ēmundātūrum | ēmundātūrī | ēmundātūrae | ēmundātūra | |
| genitive | ēmundātūrī | ēmundātūrae | ēmundātūrī | ēmundātūrōrum | ēmundātūrārum | ēmundātūrōrum | |
| dative | ēmundātūrō | ēmundātūrō | ēmundātūrīs | ||||
| accusative | ēmundātūrum | ēmundātūram | ēmundātūrum | ēmundātūrōs | ēmundātūrās | ēmundātūra | |
| ablative | ēmundātūrō | ēmundātūrā | ēmundātūrō | ēmundātūrīs | |||
| vocative | ēmundātūre | ēmundātūra | ēmundātūrum | ēmundātūrī | ēmundātūrae | ēmundātūra | |