Definify.com
Definition 2024
emundatus
emundatus
Latin
Participle
ēmundātus m (feminine ēmundāta, neuter ēmundātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēmundātus | ēmundāta | ēmundātum | ēmundātī | ēmundātae | ēmundāta | |
| genitive | ēmundātī | ēmundātae | ēmundātī | ēmundātōrum | ēmundātārum | ēmundātōrum | |
| dative | ēmundātō | ēmundātō | ēmundātīs | ||||
| accusative | ēmundātum | ēmundātam | ēmundātum | ēmundātōs | ēmundātās | ēmundāta | |
| ablative | ēmundātō | ēmundātā | ēmundātō | ēmundātīs | |||
| vocative | ēmundāte | ēmundāta | ēmundātum | ēmundātī | ēmundātae | ēmundāta | |