Definify.com
Definition 2024
emutaturus
emutaturus
Latin
Participle
ēmūtātūrus m (feminine ēmūtātūra, neuter ēmūtātūrum); first/second declension
- about to transform
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēmūtātūrus | ēmūtātūra | ēmūtātūrum | ēmūtātūrī | ēmūtātūrae | ēmūtātūra | |
| genitive | ēmūtātūrī | ēmūtātūrae | ēmūtātūrī | ēmūtātūrōrum | ēmūtātūrārum | ēmūtātūrōrum | |
| dative | ēmūtātūrō | ēmūtātūrō | ēmūtātūrīs | ||||
| accusative | ēmūtātūrum | ēmūtātūram | ēmūtātūrum | ēmūtātūrōs | ēmūtātūrās | ēmūtātūra | |
| ablative | ēmūtātūrō | ēmūtātūrā | ēmūtātūrō | ēmūtātūrīs | |||
| vocative | ēmūtātūre | ēmūtātūra | ēmūtātūrum | ēmūtātūrī | ēmūtātūrae | ēmūtātūra | |