Definify.com
Definition 2024
enatus
enatus
Latin
Participle
ēnātus m (feminine ēnāta, neuter ēnātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēnātus | ēnāta | ēnātum | ēnātī | ēnātae | ēnāta | |
| genitive | ēnātī | ēnātae | ēnātī | ēnātōrum | ēnātārum | ēnātōrum | |
| dative | ēnātō | ēnātō | ēnātīs | ||||
| accusative | ēnātum | ēnātam | ēnātum | ēnātōs | ēnātās | ēnāta | |
| ablative | ēnātō | ēnātā | ēnātō | ēnātīs | |||
| vocative | ēnāte | ēnāta | ēnātum | ēnātī | ēnātae | ēnāta | |
References
- enatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- enatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “enatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.