Definify.com
Definition 2024
enervaturus
enervaturus
Latin
Participle
ēnervātūrus m (feminine ēnervātūra, neuter ēnervātūrum); first/second declension
- about to enervate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēnervātūrus | ēnervātūra | ēnervātūrum | ēnervātūrī | ēnervātūrae | ēnervātūra | |
| genitive | ēnervātūrī | ēnervātūrae | ēnervātūrī | ēnervātūrōrum | ēnervātūrārum | ēnervātūrōrum | |
| dative | ēnervātūrō | ēnervātūrō | ēnervātūrīs | ||||
| accusative | ēnervātūrum | ēnervātūram | ēnervātūrum | ēnervātūrōs | ēnervātūrās | ēnervātūra | |
| ablative | ēnervātūrō | ēnervātūrā | ēnervātūrō | ēnervātūrīs | |||
| vocative | ēnervātūre | ēnervātūra | ēnervātūrum | ēnervātūrī | ēnervātūrae | ēnervātūra | |