Definify.com
Definition 2024
enodaturus
enodaturus
Latin
Participle
ēnōdātūrus m (feminine ēnōdātūra, neuter ēnōdātūrum); first/second declension
- about to untangle
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēnōdātūrus | ēnōdātūra | ēnōdātūrum | ēnōdātūrī | ēnōdātūrae | ēnōdātūra | |
| genitive | ēnōdātūrī | ēnōdātūrae | ēnōdātūrī | ēnōdātūrōrum | ēnōdātūrārum | ēnōdātūrōrum | |
| dative | ēnōdātūrō | ēnōdātūrō | ēnōdātūrīs | ||||
| accusative | ēnōdātūrum | ēnōdātūram | ēnōdātūrum | ēnōdātūrōs | ēnōdātūrās | ēnōdātūra | |
| ablative | ēnōdātūrō | ēnōdātūrā | ēnōdātūrō | ēnōdātūrīs | |||
| vocative | ēnōdātūre | ēnōdātūra | ēnōdātūrum | ēnōdātūrī | ēnōdātūrae | ēnōdātūra | |