Definify.com
Definition 2024
enodatus
enodatus
Latin
Participle
ēnōdātus m (feminine ēnōdāta, neuter ēnōdātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | ēnōdātus | ēnōdāta | ēnōdātum | ēnōdātī | ēnōdātae | ēnōdāta | |
genitive | ēnōdātī | ēnōdātae | ēnōdātī | ēnōdātōrum | ēnōdātārum | ēnōdātōrum | |
dative | ēnōdātō | ēnōdātō | ēnōdātīs | ||||
accusative | ēnōdātum | ēnōdātam | ēnōdātum | ēnōdātōs | ēnōdātās | ēnōdāta | |
ablative | ēnōdātō | ēnōdātā | ēnōdātō | ēnōdātīs | |||
vocative | ēnōdāte | ēnōdāta | ēnōdātum | ēnōdātī | ēnōdātae | ēnōdāta |
References
- enodatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers