Definify.com
Definition 2024
enotatus
enotatus
Latin
Participle
ēnotātus m (feminine ēnotāta, neuter ēnotātum); first/second declension
- marked out, noted down
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēnotātus | ēnotāta | ēnotātum | ēnotātī | ēnotātae | ēnotāta | |
| genitive | ēnotātī | ēnotātae | ēnotātī | ēnotātōrum | ēnotātārum | ēnotātōrum | |
| dative | ēnotātō | ēnotātō | ēnotātīs | ||||
| accusative | ēnotātum | ēnotātam | ēnotātum | ēnotātōs | ēnotātās | ēnotāta | |
| ablative | ēnotātō | ēnotātā | ēnotātō | ēnotātīs | |||
| vocative | ēnotāte | ēnotāta | ēnotātum | ēnotātī | ēnotātae | ēnotāta | |