Definify.com
Definition 2024
enumeraturus
enumeraturus
Latin
Participle
ēnumeratūrus m (feminine ēnumeratūra, neuter ēnumeratūrum); first/second declension
- about to enumerate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēnumeratūrus | ēnumeratūra | ēnumeratūrum | ēnumeratūrī | ēnumeratūrae | ēnumeratūra | |
| genitive | ēnumeratūrī | ēnumeratūrae | ēnumeratūrī | ēnumeratūrōrum | ēnumeratūrārum | ēnumeratūrōrum | |
| dative | ēnumeratūrō | ēnumeratūrō | ēnumeratūrīs | ||||
| accusative | ēnumeratūrum | ēnumeratūram | ēnumeratūrum | ēnumeratūrōs | ēnumeratūrās | ēnumeratūra | |
| ablative | ēnumeratūrō | ēnumeratūrā | ēnumeratūrō | ēnumeratūrīs | |||
| vocative | ēnumeratūre | ēnumeratūra | ēnumeratūrum | ēnumeratūrī | ēnumeratūrae | ēnumeratūra | |