Definify.com
Definition 2024
eradens
eradens
Latin
Participle
ērādēns m, f, n (genitive ērādentis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | ērādēns | ērādentēs | ērādentia | ||
| genitive | ērādentis | ērādentium | |||
| dative | ērādentī | ērādentibus | |||
| accusative | ērādentem | ērādēns | ērādentēs | ērādentia | |
| ablative | ērādente, ērādentī1 | ērādentibus | |||
| vocative | ērādēns | ērādentēs | ērādentia | ||
1When used purely as an adjective.