Definify.com
Definition 2024
eradicaturus
eradicaturus
Latin
Participle
ērādīcātūrus m (feminine ērādīcātūra, neuter ērādīcātūrum); first/second declension
- about to eradicate, extirpate or annihilate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ērādīcātūrus | ērādīcātūra | ērādīcātūrum | ērādīcātūrī | ērādīcātūrae | ērādīcātūra | |
| genitive | ērādīcātūrī | ērādīcātūrae | ērādīcātūrī | ērādīcātūrōrum | ērādīcātūrārum | ērādīcātūrōrum | |
| dative | ērādīcātūrō | ērādīcātūrō | ērādīcātūrīs | ||||
| accusative | ērādīcātūrum | ērādīcātūram | ērādīcātūrum | ērādīcātūrōs | ērādīcātūrās | ērādīcātūra | |
| ablative | ērādīcātūrō | ērādīcātūrā | ērādīcātūrō | ērādīcātūrīs | |||
| vocative | ērādīcātūre | ērādīcātūra | ērādīcātūrum | ērādīcātūrī | ērādīcātūrae | ērādīcātūra | |