Definify.com
Definition 2024
eradicatus
eradicatus
Latin
Participle
ērādīcātus m (feminine ērādīcāta, neuter ērādīcātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ērādīcātus | ērādīcāta | ērādīcātum | ērādīcātī | ērādīcātae | ērādīcāta | |
| genitive | ērādīcātī | ērādīcātae | ērādīcātī | ērādīcātōrum | ērādīcātārum | ērādīcātōrum | |
| dative | ērādīcātō | ērādīcātō | ērādīcātīs | ||||
| accusative | ērādīcātum | ērādīcātam | ērādīcātum | ērādīcātōs | ērādīcātās | ērādīcāta | |
| ablative | ērādīcātō | ērādīcātā | ērādīcātō | ērādīcātīs | |||
| vocative | ērādīcāte | ērādīcāta | ērādīcātum | ērādīcātī | ērādīcātae | ērādīcāta | |