Definify.com
Definition 2024
erepturus
erepturus
Latin
Participle
ēreptūrus m (feminine ēreptūra, neuter ēreptūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēreptūrus | ēreptūra | ēreptūrum | ēreptūrī | ēreptūrae | ēreptūra | |
| genitive | ēreptūrī | ēreptūrae | ēreptūrī | ēreptūrōrum | ēreptūrārum | ēreptūrōrum | |
| dative | ēreptūrō | ēreptūrō | ēreptūrīs | ||||
| accusative | ēreptūrum | ēreptūram | ēreptūrum | ēreptūrōs | ēreptūrās | ēreptūra | |
| ablative | ēreptūrō | ēreptūrā | ēreptūrō | ēreptūrīs | |||
| vocative | ēreptūre | ēreptūra | ēreptūrum | ēreptūrī | ēreptūrae | ēreptūra | |