Definify.com
Definition 2025
erogaturus
erogaturus
Latin
Participle
ērogātūrus m (feminine ērogātūra, neuter ērogātūrum); first/second declension
- about to pay
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ērogātūrus | ērogātūra | ērogātūrum | ērogātūrī | ērogātūrae | ērogātūra | |
| genitive | ērogātūrī | ērogātūrae | ērogātūrī | ērogātūrōrum | ērogātūrārum | ērogātūrōrum | |
| dative | ērogātūrō | ērogātūrō | ērogātūrīs | ||||
| accusative | ērogātūrum | ērogātūram | ērogātūrum | ērogātūrōs | ērogātūrās | ērogātūra | |
| ablative | ērogātūrō | ērogātūrā | ērogātūrō | ērogātūrīs | |||
| vocative | ērogātūre | ērogātūra | ērogātūrum | ērogātūrī | ērogātūrae | ērogātūra | |