Definify.com
Definition 2024
erugo
erugo
Latin
Verb
ērūgō (present infinitive ērūgāre, perfect active ērūgāvī, supine ērūgātum); first conjugation
Conjugation
Conjugation of erugo (first conjugation) | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
indicative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | ērūgō | ērūgās | ērūgat | ērūgāmus | ērūgātis | ērūgant |
imperfect | ērūgābam | ērūgābās | ērūgābat | ērūgābāmus | ērūgābātis | ērūgābant | |
future | ērūgābō | ērūgābis | ērūgābit | ērūgābimus | ērūgābitis | ērūgābunt | |
perfect | ērūgāvī | ērūgāvistī | ērūgāvit | ērūgāvimus | ērūgāvistis | ērūgāvērunt, ērūgāvēre | |
pluperfect | ērūgāveram | ērūgāverās | ērūgāverat | ērūgāverāmus | ērūgāverātis | ērūgāverant | |
future perfect | ērūgāverō | ērūgāveris | ērūgāverit | ērūgāverimus | ērūgāveritis | ērūgāverint | |
passive | present | ērūgor | ērūgāris, ērūgāre | ērūgātur | ērūgāmur | ērūgāminī | ērūgantur |
imperfect | ērūgābar | ērūgābāris, ērūgābāre | ērūgābātur | ērūgābāmur | ērūgābāminī | ērūgābantur | |
future | ērūgābor | ērūgāberis, ērūgābere | ērūgābitur | ērūgābimur | ērūgābiminī | ērūgābuntur | |
perfect | ērūgātus + present active indicative of sum | ||||||
pluperfect | ērūgātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
future perfect | ērūgātus + future active indicative of sum | ||||||
subjunctive | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | ērūgem | ērūgēs | ērūget | ērūgēmus | ērūgētis | ērūgent |
imperfect | ērūgārem | ērūgārēs | ērūgāret | ērūgārēmus | ērūgārētis | ērūgārent | |
perfect | ērūgāverim | ērūgāverīs | ērūgāverit | ērūgāverīmus | ērūgāverītis | ērūgāverint | |
pluperfect | ērūgāvissem | ērūgāvissēs | ērūgāvisset | ērūgāvissēmus | ērūgāvissētis | ērūgāvissent | |
passive | present | ērūger | ērūgēris, ērūgēre | ērūgētur | ērūgēmur | ērūgēminī | ērūgentur |
imperfect | ērūgārer | ērūgārēris, ērūgārēre | ērūgārētur | ērūgārēmur | ērūgārēminī | ērūgārentur | |
perfect | ērūgātus + present active subjunctive of sum | ||||||
pluperfect | ērūgātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
imperative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | — | ērūgā | — | — | ērūgāte | — |
future | — | ērūgātō | ērūgātō | — | ērūgātōte | ērūgantō | |
passive | present | — | ērūgāre | — | — | ērūgāminī | — |
future | — | ērūgātor | ērūgātor | — | — | ērūgantor | |
non-finite forms | active | passive | |||||
present | perfect | future | present | perfect | future | ||
infinitives | ērūgāre | ērūgāvisse | ērūgātūrus esse | ērūgārī | ērūgātus esse | ērūgātum īrī | |
participles | ērūgāns | — | ērūgātūrus | — | ērūgātus | ērūgandus | |
verbal nouns | gerund | supine | |||||
nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
ērūgāre | ērūgandī | ērūgandō | ērūgandum | ērūgātum | ērūgātū |
Derived terms
- ērūgātiō
Etymology 2
ex- (“out”) + *rugō (“to belch”).
Verb
ērūgō (present infinitive ērūgere, perfect active *ērūxī, supine ēructum); third conjugation
- to belch out
Usage notes
The prefect stem, *ērūxī, is unattested.
Conjugation
Conjugation of erugo (third conjugation) | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
indicative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | ērūgō | ērūgis | ērūgit | ērūgimus | ērūgitis | ērūgunt |
imperfect | ērūgēbam | ērūgēbās | ērūgēbat | ērūgēbāmus | ērūgēbātis | ērūgēbant | |
future | ērūgam | ērūgēs | ērūget | ērūgēmus | ērūgētis | ērūgent | |
perfect | *ērūxī | *ērūxistī | *ērūxit | *ērūximus | *ērūxistis | *ērūxērunt, *ērūxēre | |
pluperfect | *ērūxeram | *ērūxerās | *ērūxerat | *ērūxerāmus | *ērūxerātis | *ērūxerant | |
future perfect | *ērūxerō | *ērūxeris | *ērūxerit | *ērūxerimus | *ērūxeritis | *ērūxerint | |
passive | present | ērūgor | ērūgeris, ērūgere | ērūgitur | ērūgimur | ērūgiminī | ērūguntur |
imperfect | ērūgēbar | ērūgēbāris, ērūgēbāre | ērūgēbātur | ērūgēbāmur | ērūgēbāminī | ērūgēbantur | |
future | ērūgar | ērūgēris, ērūgēre | ērūgētur | ērūgēmur | ērūgēminī | ērūgentur | |
perfect | ēructus + present active indicative of sum | ||||||
pluperfect | ēructus + imperfect active indicative of sum | ||||||
future perfect | ēructus + future active indicative of sum | ||||||
subjunctive | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | ērūgam | ērūgās | ērūgat | ērūgāmus | ērūgātis | ērūgant |
imperfect | ērūgerem | ērūgerēs | ērūgeret | ērūgerēmus | ērūgerētis | ērūgerent | |
perfect | *ērūxerim | *ērūxerīs | *ērūxerit | *ērūxerīmus | *ērūxerītis | *ērūxerint | |
pluperfect | *ērūxissem | *ērūxissēs | *ērūxisset | *ērūxissēmus | *ērūxissētis | *ērūxissent | |
passive | present | ērūgar | ērūgāris, ērūgāre | ērūgātur | ērūgāmur | ērūgāminī | ērūgantur |
imperfect | ērūgerer | ērūgerēris, ērūgerēre | ērūgerētur | ērūgerēmur | ērūgerēminī | ērūgerentur | |
perfect | ēructus + present active subjunctive of sum | ||||||
pluperfect | ēructus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
imperative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | — | ērūge | — | — | ērūgite | — |
future | — | ērūgitō | ērūgitō | — | ērūgitōte | ērūguntō | |
passive | present | — | ērūgere | — | — | ērūgiminī | — |
future | — | ērūgitor | ērūgitor | — | — | ērūguntor | |
non-finite forms | active | passive | |||||
present | perfect | future | present | perfect | future | ||
infinitives | ērūgere | *ērūxisse | ēructūrus esse | ērūgī | ēructus esse | ēructum īrī | |
participles | ērūgēns | — | ēructūrus | — | ēructus | ērūgendus | |
verbal nouns | gerund | supine | |||||
nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
ērūgere | ērūgendī | ērūgendō | ērūgendum | ēructum | ēructū |
Derived terms
- ēructātiō
- ēructō
- ēructus
- exērūgō
References
- 1. ē-rūgo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- 2. ē-rūgo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “erugo”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.