Definify.com
Definition 2024
erupturus
erupturus
Latin
Participle
ēruptūrus m (feminine ēruptūra, neuter ēruptūrum); first/second declension
- about to erupt
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēruptūrus | ēruptūra | ēruptūrum | ēruptūrī | ēruptūrae | ēruptūra | |
| genitive | ēruptūrī | ēruptūrae | ēruptūrī | ēruptūrōrum | ēruptūrārum | ēruptūrōrum | |
| dative | ēruptūrō | ēruptūrō | ēruptūrīs | ||||
| accusative | ēruptūrum | ēruptūram | ēruptūrum | ēruptūrōs | ēruptūrās | ēruptūra | |
| ablative | ēruptūrō | ēruptūrā | ēruptūrō | ēruptūrīs | |||
| vocative | ēruptūre | ēruptūra | ēruptūrum | ēruptūrī | ēruptūrae | ēruptūra | |