Definify.com
Definition 2024
erutus
erutus
Latin
Participle
ērutus m (feminine ēruta, neuter ērutum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | ērutus | ēruta | ērutum | ērutī | ērutae | ēruta | |
genitive | ērutī | ērutae | ērutī | ērutōrum | ērutārum | ērutōrum | |
dative | ērutō | ērutō | ērutīs | ||||
accusative | ērutum | ērutam | ērutum | ērutōs | ērutās | ēruta | |
ablative | ērutō | ērutā | ērutō | ērutīs | |||
vocative | ērute | ēruta | ērutum | ērutī | ērutae | ēruta |
References
- erutus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- erutus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “erutus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.