Definify.com
Definition 2024
evangelizaturus
evangelizaturus
Latin
Participle
ēvangelīzātūrus m (feminine ēvangelīzātūra, neuter ēvangelīzātūrum); first/second declension
- about to evangelize
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēvangelīzātūrus | ēvangelīzātūra | ēvangelīzātūrum | ēvangelīzātūrī | ēvangelīzātūrae | ēvangelīzātūra | |
| genitive | ēvangelīzātūrī | ēvangelīzātūrae | ēvangelīzātūrī | ēvangelīzātūrōrum | ēvangelīzātūrārum | ēvangelīzātūrōrum | |
| dative | ēvangelīzātūrō | ēvangelīzātūrō | ēvangelīzātūrīs | ||||
| accusative | ēvangelīzātūrum | ēvangelīzātūram | ēvangelīzātūrum | ēvangelīzātūrōs | ēvangelīzātūrās | ēvangelīzātūra | |
| ablative | ēvangelīzātūrō | ēvangelīzātūrā | ēvangelīzātūrō | ēvangelīzātūrīs | |||
| vocative | ēvangelīzātūre | ēvangelīzātūra | ēvangelīzātūrum | ēvangelīzātūrī | ēvangelīzātūrae | ēvangelīzātūra | |