Definify.com
Definition 2024
eventurus
eventurus
Latin
Participle
ēventūrus m (feminine ēventūra, neuter ēventūrum); first/second declension
- about to happen
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēventūrus | ēventūra | ēventūrum | ēventūrī | ēventūrae | ēventūra | |
| genitive | ēventūrī | ēventūrae | ēventūrī | ēventūrōrum | ēventūrārum | ēventūrōrum | |
| dative | ēventūrō | ēventūrō | ēventūrīs | ||||
| accusative | ēventūrum | ēventūram | ēventūrum | ēventūrōs | ēventūrās | ēventūra | |
| ablative | ēventūrō | ēventūrā | ēventūrō | ēventūrīs | |||
| vocative | ēventūre | ēventūra | ēventūrum | ēventūrī | ēventūrae | ēventūra | |