Definify.com
Definition 2024
evestigatus
evestigatus
Latin
Adjective
ēvestīgātus m (feminine ēvestīgāta, neuter ēvestīgātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēvestīgātus | ēvestīgāta | ēvestīgātum | ēvestīgātī | ēvestīgātae | ēvestīgāta | |
| genitive | ēvestīgātī | ēvestīgātae | ēvestīgātī | ēvestīgātōrum | ēvestīgātārum | ēvestīgātōrum | |
| dative | ēvestīgātō | ēvestīgātō | ēvestīgātīs | ||||
| accusative | ēvestīgātum | ēvestīgātam | ēvestīgātum | ēvestīgātōs | ēvestīgātās | ēvestīgāta | |
| ablative | ēvestīgātō | ēvestīgātā | ēvestīgātō | ēvestīgātīs | |||
| vocative | ēvestīgāte | ēvestīgāta | ēvestīgātum | ēvestīgātī | ēvestīgātae | ēvestīgāta | |
References
- evestigatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- evestigatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “evestigatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.