Definify.com
Definition 2025
evicturus
evicturus
Latin
Participle
ēvictūrus m (feminine ēvictūra, neuter ēvictūrum); first/second declension
- about to vanquish
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēvictūrus | ēvictūra | ēvictūrum | ēvictūrī | ēvictūrae | ēvictūra | |
| genitive | ēvictūrī | ēvictūrae | ēvictūrī | ēvictūrōrum | ēvictūrārum | ēvictūrōrum | |
| dative | ēvictūrō | ēvictūrō | ēvictūrīs | ||||
| accusative | ēvictūrum | ēvictūram | ēvictūrum | ēvictūrōs | ēvictūrās | ēvictūra | |
| ablative | ēvictūrō | ēvictūrā | ēvictūrō | ēvictūrīs | |||
| vocative | ēvictūre | ēvictūra | ēvictūrum | ēvictūrī | ēvictūrae | ēvictūra | |