Definify.com
Definition 2024
evitatus
evitatus
Latin
Participle
ēvītātus m (feminine ēvītāta, neuter ēvītātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēvītātus | ēvītāta | ēvītātum | ēvītātī | ēvītātae | ēvītāta | |
| genitive | ēvītātī | ēvītātae | ēvītātī | ēvītātōrum | ēvītātārum | ēvītātōrum | |
| dative | ēvītātō | ēvītātō | ēvītātīs | ||||
| accusative | ēvītātum | ēvītātam | ēvītātum | ēvītātōs | ēvītātās | ēvītāta | |
| ablative | ēvītātō | ēvītātā | ēvītātō | ēvītātīs | |||
| vocative | ēvītāte | ēvītāta | ēvītātum | ēvītātī | ēvītātae | ēvītāta | |