Definify.com
Definition 2024
evocaturus
evocaturus
Latin
Participle
ēvocātūrus m (feminine ēvocātūra, neuter ēvocātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēvocātūrus | ēvocātūra | ēvocātūrum | ēvocātūrī | ēvocātūrae | ēvocātūra | |
| genitive | ēvocātūrī | ēvocātūrae | ēvocātūrī | ēvocātūrōrum | ēvocātūrārum | ēvocātūrōrum | |
| dative | ēvocātūrō | ēvocātūrō | ēvocātūrīs | ||||
| accusative | ēvocātūrum | ēvocātūram | ēvocātūrum | ēvocātūrōs | ēvocātūrās | ēvocātūra | |
| ablative | ēvocātūrō | ēvocātūrā | ēvocātūrō | ēvocātūrīs | |||
| vocative | ēvocātūre | ēvocātūra | ēvocātūrum | ēvocātūrī | ēvocātūrae | ēvocātūra | |