Definify.com
Definition 2024
exaequaturus
exaequaturus
Latin
Participle
exaequātūrus m (feminine exaequātūra, neuter exaequātūrum); first/second declension
- about to equalize
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exaequātūrus | exaequātūra | exaequātūrum | exaequātūrī | exaequātūrae | exaequātūra | |
| genitive | exaequātūrī | exaequātūrae | exaequātūrī | exaequātūrōrum | exaequātūrārum | exaequātūrōrum | |
| dative | exaequātūrō | exaequātūrō | exaequātūrīs | ||||
| accusative | exaequātūrum | exaequātūram | exaequātūrum | exaequātūrōs | exaequātūrās | exaequātūra | |
| ablative | exaequātūrō | exaequātūrā | exaequātūrō | exaequātūrīs | |||
| vocative | exaequātūre | exaequātūra | exaequātūrum | exaequātūrī | exaequātūrae | exaequātūra | |