Definify.com
Definition 2024
exaestuaturus
exaestuaturus
Latin
Participle
exaestuātūrus m (feminine exaestuātūra, neuter exaestuātūrum); first/second declension
- about to ferment
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exaestuātūrus | exaestuātūra | exaestuātūrum | exaestuātūrī | exaestuātūrae | exaestuātūra | |
| genitive | exaestuātūrī | exaestuātūrae | exaestuātūrī | exaestuātūrōrum | exaestuātūrārum | exaestuātūrōrum | |
| dative | exaestuātūrō | exaestuātūrō | exaestuātūrīs | ||||
| accusative | exaestuātūrum | exaestuātūram | exaestuātūrum | exaestuātūrōs | exaestuātūrās | exaestuātūra | |
| ablative | exaestuātūrō | exaestuātūrā | exaestuātūrō | exaestuātūrīs | |||
| vocative | exaestuātūre | exaestuātūra | exaestuātūrum | exaestuātūrī | exaestuātūrae | exaestuātūra | |