Definify.com
Definition 2024
examinaturus
examinaturus
Latin
Participle
exāminātūrus m (feminine exāminātūra, neuter exāminātūrum); first/second declension
- about to examine
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exāminātūrus | exāminātūra | exāminātūrum | exāminātūrī | exāminātūrae | exāminātūra | |
| genitive | exāminātūrī | exāminātūrae | exāminātūrī | exāminātūrōrum | exāminātūrārum | exāminātūrōrum | |
| dative | exāminātūrō | exāminātūrō | exāminātūrīs | ||||
| accusative | exāminātūrum | exāminātūram | exāminātūrum | exāminātūrōs | exāminātūrās | exāminātūra | |
| ablative | exāminātūrō | exāminātūrā | exāminātūrō | exāminātūrīs | |||
| vocative | exāminātūre | exāminātūra | exāminātūrum | exāminātūrī | exāminātūrae | exāminātūra | |