Definify.com
Definition 2025
exaraturus
exaraturus
Latin
Participle
exarātūrus m (feminine exarātūra, neuter exarātūrum); first/second declension
- about to plough
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exarātūrus | exarātūra | exarātūrum | exarātūrī | exarātūrae | exarātūra | |
| genitive | exarātūrī | exarātūrae | exarātūrī | exarātūrōrum | exarātūrārum | exarātūrōrum | |
| dative | exarātūrō | exarātūrō | exarātūrīs | ||||
| accusative | exarātūrum | exarātūram | exarātūrum | exarātūrōs | exarātūrās | exarātūra | |
| ablative | exarātūrō | exarātūrā | exarātūrō | exarātūrīs | |||
| vocative | exarātūre | exarātūra | exarātūrum | exarātūrī | exarātūrae | exarātūra | |