Definify.com
Definition 2024
exasperaturus
exasperaturus
Latin
Participle
exasperātūrus m (feminine exasperātūra, neuter exasperātūrum); first/second declension
- about to roughen
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exasperātūrus | exasperātūra | exasperātūrum | exasperātūrī | exasperātūrae | exasperātūra | |
| genitive | exasperātūrī | exasperātūrae | exasperātūrī | exasperātūrōrum | exasperātūrārum | exasperātūrōrum | |
| dative | exasperātūrō | exasperātūrō | exasperātūrīs | ||||
| accusative | exasperātūrum | exasperātūram | exasperātūrum | exasperātūrōs | exasperātūrās | exasperātūra | |
| ablative | exasperātūrō | exasperātūrā | exasperātūrō | exasperātūrīs | |||
| vocative | exasperātūre | exasperātūra | exasperātūrum | exasperātūrī | exasperātūrae | exasperātūra | |