Definify.com
Definition 2025
exauditurus
exauditurus
Latin
Participle
exaudītūrus m (feminine exaudītūra, neuter exaudītūrum); first/second declension
- about to comprehend
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exaudītūrus | exaudītūra | exaudītūrum | exaudītūrī | exaudītūrae | exaudītūra | |
| genitive | exaudītūrī | exaudītūrae | exaudītūrī | exaudītūrōrum | exaudītūrārum | exaudītūrōrum | |
| dative | exaudītūrō | exaudītūrō | exaudītūrīs | ||||
| accusative | exaudītūrum | exaudītūram | exaudītūrum | exaudītūrōs | exaudītūrās | exaudītūra | |
| ablative | exaudītūrō | exaudītūrā | exaudītūrō | exaudītūrīs | |||
| vocative | exaudītūre | exaudītūra | exaudītūrum | exaudītūrī | exaudītūrae | exaudītūra | |