Definify.com
Definition 2024
excantaturus
excantaturus
Latin
Participle
excantātūrus m (feminine excantātūra, neuter excantātūrum); first/second declension
- about to enchant
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | excantātūrus | excantātūra | excantātūrum | excantātūrī | excantātūrae | excantātūra | |
| genitive | excantātūrī | excantātūrae | excantātūrī | excantātūrōrum | excantātūrārum | excantātūrōrum | |
| dative | excantātūrō | excantātūrō | excantātūrīs | ||||
| accusative | excantātūrum | excantātūram | excantātūrum | excantātūrōs | excantātūrās | excantātūra | |
| ablative | excantātūrō | excantātūrā | excantātūrō | excantātūrīs | |||
| vocative | excantātūre | excantātūra | excantātūrum | excantātūrī | excantātūrae | excantātūra | |