Definify.com
Definition 2024
excantatus
excantatus
Latin
Participle
excantātus m (feminine excantāta, neuter excantātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | excantātus | excantāta | excantātum | excantātī | excantātae | excantāta | |
| genitive | excantātī | excantātae | excantātī | excantātōrum | excantātārum | excantātōrum | |
| dative | excantātō | excantātō | excantātīs | ||||
| accusative | excantātum | excantātam | excantātum | excantātōs | excantātās | excantāta | |
| ablative | excantātō | excantātā | excantātō | excantātīs | |||
| vocative | excantāte | excantāta | excantātum | excantātī | excantātae | excantāta | |