Definify.com
Definition 2024
exclamaturus
exclamaturus
Latin
Participle
exclāmātūrus m (feminine exclāmātūra, neuter exclāmātūrum); first/second declension
- about to exclaim
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exclāmātūrus | exclāmātūra | exclāmātūrum | exclāmātūrī | exclāmātūrae | exclāmātūra | |
| genitive | exclāmātūrī | exclāmātūrae | exclāmātūrī | exclāmātūrōrum | exclāmātūrārum | exclāmātūrōrum | |
| dative | exclāmātūrō | exclāmātūrō | exclāmātūrīs | ||||
| accusative | exclāmātūrum | exclāmātūram | exclāmātūrum | exclāmātūrōs | exclāmātūrās | exclāmātūra | |
| ablative | exclāmātūrō | exclāmātūrā | exclāmātūrō | exclāmātūrīs | |||
| vocative | exclāmātūre | exclāmātūra | exclāmātūrum | exclāmātūrī | exclāmātūrae | exclāmātūra | |