Definify.com
Definition 2024
exclamatus
exclamatus
Latin
Participle
exclāmātus m (feminine exclāmāta, neuter exclāmātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | exclāmātus | exclāmāta | exclāmātum | exclāmātī | exclāmātae | exclāmāta | |
genitive | exclāmātī | exclāmātae | exclāmātī | exclāmātōrum | exclāmātārum | exclāmātōrum | |
dative | exclāmātō | exclāmātō | exclāmātīs | ||||
accusative | exclāmātum | exclāmātam | exclāmātum | exclāmātōs | exclāmātās | exclāmāta | |
ablative | exclāmātō | exclāmātā | exclāmātō | exclāmātīs | |||
vocative | exclāmāte | exclāmāta | exclāmātum | exclāmātī | exclāmātae | exclāmāta |