Definify.com
Definition 2024
excrematurus
excrematurus
Latin
Participle
excremātūrus m (feminine excremātūra, neuter excremātūrum); first/second declension
- about to cremate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | excremātūrus | excremātūra | excremātūrum | excremātūrī | excremātūrae | excremātūra | |
| genitive | excremātūrī | excremātūrae | excremātūrī | excremātūrōrum | excremātūrārum | excremātūrōrum | |
| dative | excremātūrō | excremātūrō | excremātūrīs | ||||
| accusative | excremātūrum | excremātūram | excremātūrum | excremātūrōs | excremātūrās | excremātūra | |
| ablative | excremātūrō | excremātūrā | excremātūrō | excremātūrīs | |||
| vocative | excremātūre | excremātūra | excremātūrum | excremātūrī | excremātūrae | excremātūra | |